Pētījums par Rīgas un Pierīgas senioru pilsonisko aktivitāti un tās atbalsta platformām internetā

Biedrība “Rīgas aktīvo senioru aliance” Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta ietvaros ir veikusi pētījumu “Pētījums par Rīgas un Pierīgas senioru pilsonisko aktivitāti un tās atbalsta platformām internetā, un priekšlikumiem senioru demokrātijas kultūras stiprināšanai” un sagatavojusi priekšlikumus senioru pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās līdzdalības interneta rīku pilnveidošanai.

Pētījums veikts ņemot vērā straujo digitālo tehnoloģiju attīstību un COVID-19 vīrusa laikā izraisītās sekas, kas būtiski veicinājis  senioru vientulību un atstumtību no sabiedrības un iespējām līdzdarboties pilsoniskās aktivitātēs.

Tiek prognozēts, ka 2050.gadā 50% no sabiedrības būs vecāki par 60 gadiem, tādēļ Eiropas politika paredz arvien plašāku atbalstu senioru mērķa grupai. Viens no Baltijas jūras reģiona stratēģijas mērķiem ir nodrošināt senioriem uzlabotu pieejamību digitālām tehnoloģijām. Sabiedrībai novecojot un pieaugot senioru īpatsvaram, mainās arī sabiedrības pārvietošanas paradumi. Tādēļ ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību senioru mobilitātes un digitālo tehnoloģiju pilnveidošanai, tostarp izstrādāt risinājumus un priekšlikumus šo tehnoloģiju uzlabošanai pieejamības veicināšanai senioru vidū.

Pētījuma mērķis ir, iesaistot iedzīvotājus, sagatavot izpēti par Rīgas un Pierīgas senioru (iedzīvotāju 60+) pilsonisko aktivitāti un to atbalsta platformām internetā, kā arī sagatavot integrētus priekšlikumus senioru demokrātijas kultūras stiprināšanai, kas ietver priekšlikumus digitālo rīku pilnveidošanai.

Priekšlikumi senioru pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.

Ir vairāki veidi, kā var uzlabot senioru pilsonisko aktivitāti:

1. Izglītības un informācijas sniegšana apkaimju centros: senioriem jābūt pieejamai izglītībai un informācijai par sabiedrības līdzdalības iespējām un to, kā tās var izmantot, lai ietekmētu politiku un sabiedrības attīstību. 59% senioru vēlētos iesaistīties pašvaldības attīstībā un komunikācijā, apmeklējot apkaimju centrus.
2. Izglītības un informācijas sniegšana telefoniski: aptaujā tika noskaidrots, ka seniori vairāk atbalsta klasiskus saziņas līdzekļus – iespēju sazināties telefoniski (54% senioru). Valsts un pašvaldības iestādēs jāattīsta automatizēto (piemēram, https://t.ly/lO-Y) vai operatoru senioru zvanu centru, kurā seniori varētu iegūt informāciju par pilsoniskajām aktivitātēm un citām pašvaldības pakalpojumu iespējām.
3. Izglītības un informācijas sniegšana izmantojot attālinātas saziņas digitālos rīkus: Lai arī senioru vidū interneta risinājumi nav populāri (40% senioru vēlētos šo risinājumu), mūsdienu digitālajā laikmetā arī senioriem jāattīsta iespējas izmantot pilsoniskās līdzdalības interneta platformas. Ieteicams senioru vidū veicināt populārākās platformas – Latvija.lv (82%), manabals.lv (58%), balso.riga.lv (25%), eriga.lv (16%).
4. Senioru organizāciju atbalsts: valsts un pašvaldības iestādēm jāatbalsta senioru organizācijas un klubus, lai tie varētu nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas un palīdzēt senioriem tās izprast un izmantot.
5. Brīvprātīgā darba atbalsts: valsts un pašvaldības iestādēm jāatbalsta brīvprātīgā darba aktivitātēs, lai seniori varētu iesaistīties un palīdzēt citiem cilvēkiem un sabiedrībai.
6. Atbalsts senioriem ar īpašām vajadzībām: valsts un pašvaldības iestādēm jāatbalsta seniori ar īpašām vajadzībām, lai veicinātu visu senioru iesaisti līdzdalībau pilsoniskās aktivitātēs.
7. Senioru interešu pārstāvība: valsts un pašvaldības iestādēm jāatbalsta mehānismi, lai senioru intereses un viedokļi tiktu ņemti vērā politikas veidošanā un izpildē.

Iepazīstoties ar Rīgas pašvaldības sabiedrības līdzdalības iespējām (https://www.riga.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba ), var secināt, ka senioru iedzīvotāju grupai, kas veido 26% no kopējā Rīgas iedzīvotāju skaita nav izveidota interešu pārstāvniecība, kas aizstāvētu tieši senioru intereses.

Pēc aptauja datiem 85% senioru uzskata, ka senioru interešu aizstāvībai pašvaldībā ir nepieciešams izveidot Senioru padomi, kas aizstāvētu pašvaldībā dzīvojošo senioru intereses, tāpēc ierosinām Rīgas pašvaldībā u.c. pašvaldībās izveidot Senioru padomi (konsultatīvo padomi), kas nodrošinātu senioru interešu integrēšanu pašvaldības politikas veidošanā un izpildē dažādās jomās – sociālā, finanšu, vides, mobilitātes u.c. jomās.

Senioru padomi Rīgas un Pierīgas pašvaldībās ierosinām veidot pamatojies uz Reikjavīkas (Islande) pašvaldībā izveidoto Senioru padomes modeli (https://reykjavik.is/en/elderly-affairs-council).

Senioru padomes mērķis:

Konsultēt pašvaldības komitejas un konsultatīvas padomes par vecumā 65+ pilsoņu jautājumiem un interesēm.

Pārstāvji:

Seniori padomi veido darba grupa no 9 pārstāvjiem – senioriem, kurā 3 pārstāvjus ievēl no pašvaldības, 6 pārstāvju ievēl no senioru vadošajām asociācijām un biedrībām, kuriem ir bijusi pieredze attiecīgā profesionālā jomā (juridiskie, sociālie, vides, pilsētplānošanas u.c. jautājumi). Dome ievēl priekšsēdētāju un senioru padome priekšsēdētāja vietnieku. No Labklājības departamenta tiek deleģēts ir viens novērotājs.

Uzdevumi:

Senioru padomes uzdevums ir konsultēt domi un komitejas par vecumā 65+ pilsoņu jautājumiem un interesēm. Senioru padome veicina visa veida informācijas sniegšanu un sadarbību starp pilsētu un senioru interešu organizācijām un aicina iesaistītās puses – Rīgas domi un līdzdalības interneta platformas ņemt vērā sagatavotos priekšlikumus, lai uzlabotu senioriem pieeju digitāliem rīkiem un veicinātu senioru pilsonisko aktivitāti. Būsim pateicīgi par Jūsu atbildēm uz sagatavotajiem priekšlikumiem.

Pilns pētījums pieejams šeit:

Projektu „Demokrātijas atslēgas – instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”