Tautieši! Rakstām Tautas Saimes grāmatu!

 

Rakstām Tautas Saimes grāmatu!

Uzraksti savu domu un emociju par dzīvi kopā ar savu valsti tās pirmajā simtgadē. Kur šobrīd atrodas Tautas saimes grāmata- meklē www.biedribarasa.lv sadaļa Latvijai100 (grāmatas tīklojums)

 Novēlējumu Latvijai un vēstījumu nākamajām paaudzēm var rakstīt katrs – liels un mazs, vecs un jauns. Tu vari uzzīmēt, sacerēt dzejoli, tu vari vārdus izteikt fotogrāfijās…

 

Ieskatāmies, ko raksta Kurzemes novada ļaudis:

„Man vissmagākais bija 1949. gads, kad 16 gadu vecumā mani pilnīgi vienu izsūtīja uz Sibīriju. 1958. gadā biju laimīga, kad mani atbrīvoja un tiku atpakaļ Dzimtenē pie savējiem. To piedot var, bet aizmirst nevar! Lai valdība nākamajos 100 gados mazāk zog, bet vairāk domā par tautu! Ja katrs raus to deķīti uz savu pusi, tad nekas labs nebūs.” (Natālija Samburova, 85 g.)

 

„Lai nevienam latvietim dzīvē nebūtu rokā jāņem ierocis un jāpaceļ pret citu cilvēku!” (Andris Siliņš, 67 g.).

 

„Kolhoza dzīve bija šausmīga. Kājas grima dubļos. Rāceņus stādīšanai nesām klēpī, jo zirgi nebija. Un naudu arī nemaksāja, jo kolhozam nebija naudas. [..] Nevajadzēja nekādu Sibīriju! Mums pašiem te bija īsta “sibīrija”! [..] Novēlu, lai Latvijā jauni cilvēki var dzīvot labi, ne tā kā es jaunībā!” (Natālija Sīle, 90 g.)

 

„Es lepojos ar to, ka mēs visa ģimene kopīgi strādājam un nododam tradīcijas no paaudzes paaudzē – cepam maizi, sklandraušus un vedam pārdot. Priecājos, ka varam ar prieku strādāt tepat Latvijā un mums nav jābrauc prom uz Īriju! Lai katrai ģimeni izdodas būt kopā Latvijā!” (Jautrīte Danenberga-Damberga).