Februārī biedrībā “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) norisinājās domnīca “Vientulība mūsdienu apstākļos”, kuru vadīja pedagoģijas doktore Rita Sprūža. Domnīcā piedalījās 11 dalībnieki, un tās laikā notika dziļa, personiska un reizē zinātniski pamatota saruna par vientulību mūsdienu sabiedrībā.
Domnīcas sākumā Rita Sprūža iepazīstināja klātesošos ar savu dzīves un darba pieredzi, kas daudzu gadu garumā saistīta ar pedagoģiju, cilvēku savstarpējām attiecībām un psiholoģijas jautājumiem.
Lektore uzdeva klātesošajiem šķietami vienkāršu jautājumu:
“Kā jūs noformulētu vientulību?”
Diskusijas laikā kļuva skaidrs – vientulība nav tikai fiziska atrašanās vienatnē. Tā ir izjūta, kurai ir ļoti dažādas sejas un izpausmes.
Rita Sprūža uzsvēra:
“Par vientulību ir grūti iedot vienu precīzu definīciju, jo katrs cilvēks to piedzīvo citādi.”
Domnīcas laikā tika apspriests, ka vientulība nav tikai senioru problēma. Arvien vairāk pētījumu pasaulē rāda, ka vientulības sajūta pieaug arī jauniešu un pusmūža cilvēku vidū.
Pasaules Veselības organizācija un vairāki Eiropas pētījumi pēdējos gados vientulību definējuši kā būtisku sabiedrības veselības risku. Pētījumā “Loneliness and Social Isolation as Risk Factors for Mortality” (“Vientulība un sociālā izolācija kā mirstības riska faktori”) pētnieki Julianne Holt-Lunstad un kolēģi secinājuši, ka ilgstoša vientulība cilvēka veselību ietekmē līdzīgi kā smēķēšana, mazkustīgums vai aptaukošanās.
Pētījumos pierādīts, ka vientulība var:
- palielināt depresijas risku,
- ietekmēt miega kvalitāti,
- paaugstināt asinsspiedienu,
- vājināt imūnsistēmu,
- paātrināt kognitīvo spēju samazināšanos,
- un veicināt demences risku.
Domnīcas laikā Rita Sprūža ļoti saistoši skaidroja vientulības tēmu no psiholoģijas skatpunkta. Viņa uzsvēra, ka cilvēku izjūtas lielā mērā ietekmē arī personības tips:
- vai cilvēks ir intraverts,
- vai ekstraverts,
- cik viegli viņš veido kontaktus,
- un cik droši jūtas sabiedrībā.
Lektore īpaši akcentēja:
“Daudzos gadījumos mums vairāk jārunā nevis tikai par vientulību, bet par saskarsmes problēmām.”
🌫️ Emocionālā vientulība
Emocionālā vientulība rodas tad, kad cilvēkam trūkst ļoti tuvas un uzticamas attiecības. Apkārt var būt cilvēki, bet pietrūkst kāda, ar kuru iespējams pa īstam izrunāties, dalīties sajūtās vai saņemt emocionālu atbalstu. Pētnieki Weiss un Perlman uzsvēruši, ka cilvēkam ļoti svarīga ir sajūta, ka viņš kādam ir īpašs un nozīmīgs. Tieši tāpēc daudzi seniori saka:
“Man pietrūkst nevis cilvēku, bet savējā cilvēka.”
👥 Sociālā vientulība
Sociālā vientulība saistīta ar kontaktu un kopienas trūkumu. Cilvēkam var nebūt regulāru tikšanos, sarunu vai iespēju iesaistīties aktivitātēs. Pētījumos norādīts, ka sociālā izolācija bieži pieaug pēc aiziešanas pensijā, dzīvesbiedra zaudējuma vai veselības problēmām. Tāpēc biedrības, kopienas centri un regulāras nodarbības senioriem ir tik nozīmīgas – tās rada vietu, kur cilvēks jūtas piederīgs.
🧠 Psiholoģiskā vientulība
Psiholoģiskā vientulība saistīta ar cilvēka iekšējo pasauli, pašvērtējumu un spēju veidot kontaktus. Rita Sprūža domnīcā uzsvēra, ka daudzos gadījumos jārunā arī par saskarsmes problēmām. Cilvēks var būt kautrīgs, nedrošs vai baidīties tikt atraidīts. Dažreiz vientulību rada nevis cilvēku trūkums, bet sajūta:
“Es nevienam neesmu interesants.”
🏙️ Vientulība lielpilsētā
Mūsdienās arvien biežāk runā par vientulību pilsētvidē. Apkārt ir daudz cilvēku, bet pietrūkst īstu kontaktu. Pētījumos secināts, ka lielpilsētās cilvēki bieži dzīvo anonīmāk un retāk pazīst savus kaimiņus. Arī Rīgā daudzi seniori dzīvo vieni un ikdienā reti satiekas ar citiem. Tieši tāpēc kopienas aktivitātes kļūst tik svarīgas – tās palīdz atkal sajust cilvēcīgu tuvumu.
📱 Digitālā vientulība
Tehnoloģijas palīdz sazināties, taču reizēm tās rada arī pretēju efektu. Ja cilvēks neprot lietot digitālos rīkus vai jūtas apmaldījies tehnoloģiju pasaulē, viņš var justies atstumts no mūsdienu dzīves. Pētījumi rāda, ka digitālās prasmes senioriem palīdz:
- uzturēt kontaktus ar ģimeni,
- piedalīties sabiedriskajā dzīvē,
- un mazināt izolāciju.
Tāpēc arvien svarīgāk kļūst senioriem draudzīgi tehnoloģiju kursi un praktiskas nodarbības.
❤️ Eksistenciālā vientulība
Šī ir viena no dziļākajām vientulības formām. Tā saistīta ar dzīves jēgas meklējumiem, pārdomām par novecošanos, zaudējumiem un dzīves pārmaiņām. Cilvēks var jautāt:
“Vai es vēl esmu vajadzīgs?”
Psihologi uzsver, ka īpaši senioru vecumā ļoti svarīga kļūst piederības un nozīmīguma sajūta. Tāpēc tik būtiskas ir aktivitātes, kurās cilvēks var:
- iesaistīties,
- palīdzēt citiem,
- dalīties pieredzē,
- un just, ka viņš joprojām ir nozīmīga sabiedrības daļa.
🌱 Vientulība, ko iespējams mazināt kopā
Domnīcas dalībnieki vairākkārt uzsvēra:
“Tieši biedrībā mēs nejūtamies vientuļi.”
Tas apliecina, ka vientulību iespējams mazināt ar:
- sarunām,
- kopīgām aktivitātēm,
- kustību,
- dziedāšanu,
- radošām nodarbībām,
- un vienkāršu cilvēcīgu klātbūtni.
Diskusijas laikā tika pārrunāts arī jautājums:
kā uzrunāt cilvēkus, kuri vēl nav gatavi iziet no mājām un iesaistīties?
Dalībnieki secināja, ka ļoti svarīga ir:
- personīga uzrunāšana,
- draudzīga atmosfēra,
- regulāras aktivitātes,
- un sajūta, ka cilvēks tiek gaidīts.
Tika uzsvērts, ka daudzi seniori sākumā kautrējas vai baidās iesaistīties, taču pēc pirmās satikšanās bieži atzīst:
“Kāpēc es neatnācu agrāk?”
Domnīca vēlreiz apliecināja, ka vientulība nav tikai individuāla problēma. Tā ir visas sabiedrības tēma, kuras risināšanā ļoti svarīga ir:
- kopiena,
- savstarpējs atbalsts,
- sarunas,
- un iespēja cilvēkiem būt kopā.
Kā atzina Rita Sprūža:
“Dažreiz cilvēkam pietiek ar vienu sarunu, lai viņš atkal sajustu piederību dzīvei.”
Raksts tapis projekta “Vecums nav bieds! Nāc un iesaisties!” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/010) ietvaros, ko īsteno biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu.
MI rīku radītas infografikas/kopsavilkumi:
