Kā pasaulē un Latvijā mūsdienās mazina vientulību?

11.03.2026.

Kā pasaulē un Latvijā mūsdienās mazina vientulību?

Mūsdienās vientulība arvien biežāk tiek saukta ne tikai par emocionālu sajūtu, bet arī par nopietnu sabiedrības veselības problēmu. Pasaules Veselības organizācija (WHO) norāda, ka sociālā izolācija un vientulība ietekmē:

Īpaši aktuāla šī tēma kļuva pēc Covid-19 pandēmijas, kad daudzviet pasaulē cilvēki ilgstoši piedzīvoja izolāciju, atsvešināšanos un kontaktu trūkumu.

Tomēr vienlaikus pasaulē arvien vairāk rodas jaunas idejas un iniciatīvas, kā palīdzēt cilvēkiem:

Zinātnieki: vientulība ietekmē veselību tikpat nopietni kā kaitīgi ieradumi

Amerikāņu pētniece Julianne Holt-Lunstad pētījumā “Loneliness and Social Isolation as Risk Factors for Mortality” (“Vientulība un sociālā izolācija kā mirstības riska faktori”, 2015) analizēja vairāk nekā 3 miljonu cilvēku datus un secināja:

ilgstoša vientulība veselību ietekmē līdzīgi kā smēķēšana, mazkustīgums vai aptaukošanās.

Pētījumā tika pierādīts, ka vientulība var:

Tieši tāpēc daudzās valstīs vientulības mazināšana kļūst par nozīmīgu valsts, pašvaldību un kopienu uzdevumu.

Lielbritānija: pat īpašs vientulības ministrs

Lielbritānija bija viena no pirmajām valstīm, kas vientulības jautājumam pievērsās valsts līmenī. 2018. gadā tika izveidots īpašs amats – “Loneliness Minister” jeb vientulības mazināšanas ministrs.

Tas notika pēc Jo Cox fonda ziņojuma “Combatting Loneliness One Conversation at a Time” (“Cīņa ar vientulību – viena saruna vienlaikus”), kurā tika uzsvērts:

cilvēkiem bieži nepieciešama nevis sarežģīta palīdzība, bet vienkārša cilvēcīga saruna.

Lielbritānijā īpaši populāras kļuvušas:

Tur ļoti būtiska tiek uzskatīta sajūta:

“Kāds mani gaida.”

Skandināvijas valstis: kustība un kopā būšana

Dānijā, Somijā un Zviedrijā liela nozīme tiek piešķirta kustībai un kopīgām aktivitātēm dabā.

Dānijā darbojas “Walking Communities” (“Pastaigu kopienas”), kur seniori regulāri tiekas kopīgām pastaigām un sarunām.

Savukārt Somijā ļoti populāras ir:

Pētījumā “Physical Activity and Social Connectedness in Older Adults” (“Fiziskās aktivitātes un sociālā saikne senioru vecumā”) secināts:
cilvēki daudz biežāk turpina fiziskās aktivitātes, ja tās kļūst arī par sociālu notikumu.

Tas nozīmē:
cilvēks nāk ne tikai sportot, bet arī satikt cilvēkus, parunāties un justies piederīgs.

Tieši tāpēc arī Latvijā arvien populārākas kļūst:

Japāna: radošums un piederība kopienai

Japānā, kur sabiedrība strauji noveco, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta senioru iesaistei kopienā.

Pētījumā “Community Participation and Prevention of Loneliness Among Older Adults” (“Kopienas līdzdalība un vientulības mazināšana senioru vidū”) japāņu pētnieki secināja:
seniori, kuri regulāri iesaistās:

Japānā darbojas īpašas “ibasho” vietas – drošas un draudzīgas tikšanās vietas senioriem, kur iespējams vienkārši:

Nīderlande: digitālās prasmes palīdz nepalikt vienam

Nīderlandē ļoti attīstītas senioru digitālo prasmju programmas.

Senioriem māca:

Pētījumā “Digital Inclusion and Loneliness Among Older Adults” (“Digitālā iekļaušana un vientulība senioru vecumā”) secināts:
digitālās prasmes palīdz senioriem:

Arī Latvijā arvien biežāk notiek:

Kanāda: palīdzot citiem, cilvēks palīdz arī sev

Kanādā vientulības mazināšanā liels uzsvars tiek likts uz brīvprātīgo darbu.

Pētījumā “Volunteering and Well-Being in Later Life” (“Brīvprātīgais darbs un labsajūta vēlākajos dzīves gados”) secināts:
cilvēki, kuri palīdz citiem:

Seniori Kanādā:

Arvien vairāk pasaulē tiek uzsvērts:

seniori nav tikai palīdzības saņēmēji. Viņi ir nozīmīgs sabiedrības resurss.

Vācija: starppaaudžu projekti

Vācijā ļoti populāri kļūst projekti, kuros kopā darbojas:

Dažviet studenti dzīvo kopā ar senioriem apmaiņā pret:

Pētījumos secināts:
šādi projekti palīdz:

Latvija: arvien vairāk runājam par kopā būšanu

Arī Latvijā arvien vairāk tiek apzināts:
vientulība nav tikai viena cilvēka problēma.

Pašvaldības, biedrības, bibliotēkas un kopienu centri organizē:

Arvien biežāk tiek runāts arī par:

Ļoti būtiska kļūst kopienu loma:
vietas, kur cilvēks var atnākt ne tikai uz nodarbību, bet arī:

Kas palīdz visvairāk?

Gan pētījumi, gan cilvēku pieredze pasaulē rāda:
vientulību visbiežāk mazina nevis lielas un sarežģītas programmas, bet:

Kā bieži saka seniori:

“Dažreiz pietiek ar vienu uzaicinājumu vai vienu sarunu, lai cilvēks atkal sajustos piederīgs.”

Raksts tapis projekta “Vecums nav bieds! Nāc un iesaisties!” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/010) ietvaros, ko īsteno biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu.