11.03.2026.
Kā pasaulē un Latvijā mūsdienās mazina vientulību?
Mūsdienās vientulība arvien biežāk tiek saukta ne tikai par emocionālu sajūtu, bet arī par nopietnu sabiedrības veselības problēmu. Pasaules Veselības organizācija (WHO) norāda, ka sociālā izolācija un vientulība ietekmē:
- cilvēka fizisko veselību,
- emocionālo labsajūtu,
- dzīves kvalitāti,
- un pat dzīves ilgumu.
Īpaši aktuāla šī tēma kļuva pēc Covid-19 pandēmijas, kad daudzviet pasaulē cilvēki ilgstoši piedzīvoja izolāciju, atsvešināšanos un kontaktu trūkumu.
Tomēr vienlaikus pasaulē arvien vairāk rodas jaunas idejas un iniciatīvas, kā palīdzēt cilvēkiem:
- satikties,
- sarunāties,
- kustēties,
- būt vajadzīgiem,
- un sajust piederību kopienai.
Zinātnieki: vientulība ietekmē veselību tikpat nopietni kā kaitīgi ieradumi
Amerikāņu pētniece Julianne Holt-Lunstad pētījumā “Loneliness and Social Isolation as Risk Factors for Mortality” (“Vientulība un sociālā izolācija kā mirstības riska faktori”, 2015) analizēja vairāk nekā 3 miljonu cilvēku datus un secināja:
ilgstoša vientulība veselību ietekmē līdzīgi kā smēķēšana, mazkustīgums vai aptaukošanās.
Pētījumā tika pierādīts, ka vientulība var:
- paaugstināt depresijas risku,
- vājināt imūnsistēmu,
- palielināt sirds slimību risku,
- pasliktināt miega kvalitāti,
- un paātrināt kognitīvo spēju samazināšanos.
Tieši tāpēc daudzās valstīs vientulības mazināšana kļūst par nozīmīgu valsts, pašvaldību un kopienu uzdevumu.
Lielbritānija: pat īpašs vientulības ministrs
Lielbritānija bija viena no pirmajām valstīm, kas vientulības jautājumam pievērsās valsts līmenī. 2018. gadā tika izveidots īpašs amats – “Loneliness Minister” jeb vientulības mazināšanas ministrs.
Tas notika pēc Jo Cox fonda ziņojuma “Combatting Loneliness One Conversation at a Time” (“Cīņa ar vientulību – viena saruna vienlaikus”), kurā tika uzsvērts:
cilvēkiem bieži nepieciešama nevis sarežģīta palīdzība, bet vienkārša cilvēcīga saruna.
Lielbritānijā īpaši populāras kļuvušas:
- kopienu kafejnīcas,
- “coffee mornings”,
- sarunu grupas,
- pastaigu klubi,
- bibliotēku aktivitātes,
- un starppaaudžu tikšanās.
Tur ļoti būtiska tiek uzskatīta sajūta:
“Kāds mani gaida.”
Skandināvijas valstis: kustība un kopā būšana
Dānijā, Somijā un Zviedrijā liela nozīme tiek piešķirta kustībai un kopīgām aktivitātēm dabā.
Dānijā darbojas “Walking Communities” (“Pastaigu kopienas”), kur seniori regulāri tiekas kopīgām pastaigām un sarunām.
Savukārt Somijā ļoti populāras ir:
- nūjošanas grupas,
- ziemas pastaigas,
- līnijdejas,
- un kustību terapijas nodarbības.
Pētījumā “Physical Activity and Social Connectedness in Older Adults” (“Fiziskās aktivitātes un sociālā saikne senioru vecumā”) secināts:
cilvēki daudz biežāk turpina fiziskās aktivitātes, ja tās kļūst arī par sociālu notikumu.
Tas nozīmē:
cilvēks nāk ne tikai sportot, bet arī satikt cilvēkus, parunāties un justies piederīgs.
Tieši tāpēc arī Latvijā arvien populārākas kļūst:
- līnijdejas,
- vingrošanas grupas,
- kopīgas pastaigas,
- un nūjošana.
Japāna: radošums un piederība kopienai
Japānā, kur sabiedrība strauji noveco, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta senioru iesaistei kopienā.
Pētījumā “Community Participation and Prevention of Loneliness Among Older Adults” (“Kopienas līdzdalība un vientulības mazināšana senioru vidū”) japāņu pētnieki secināja:
seniori, kuri regulāri iesaistās:
- dziedāšanā,
- mākslas nodarbībās,
- rokdarbu grupās,
- vai kopienas aktivitātēs,
retāk izjūt vientulību un depresiju.
Japānā darbojas īpašas “ibasho” vietas – drošas un draudzīgas tikšanās vietas senioriem, kur iespējams vienkārši:
- būt kopā,
- dzert tēju,
- sarunāties,
- vai piedalīties nelielās aktivitātēs.
Nīderlande: digitālās prasmes palīdz nepalikt vienam
Nīderlandē ļoti attīstītas senioru digitālo prasmju programmas.
Senioriem māca:
- lietot videozvanus,
- rakstīt WhatsApp ziņas,
- izmantot internetu,
- sazināties ar ģimeni,
- un lietot digitālos veselības pakalpojumus.
Pētījumā “Digital Inclusion and Loneliness Among Older Adults” (“Digitālā iekļaušana un vientulība senioru vecumā”) secināts:
digitālās prasmes palīdz senioriem:
- uzturēt kontaktus,
- mazināt izolāciju,
- un justies piederīgiem mūsdienu sabiedrībai.
Arī Latvijā arvien biežāk notiek:
- datorapmācības,
- viedtālruņu kursi,
- un praktiskas nodarbības par mākslīgā intelekta rīkiem.
Kanāda: palīdzot citiem, cilvēks palīdz arī sev
Kanādā vientulības mazināšanā liels uzsvars tiek likts uz brīvprātīgo darbu.
Pētījumā “Volunteering and Well-Being in Later Life” (“Brīvprātīgais darbs un labsajūta vēlākajos dzīves gados”) secināts:
cilvēki, kuri palīdz citiem:
- retāk izjūt vientulību,
- izjūt lielāku dzīves jēgu,
- un saglabā augstāku emocionālo labsajūtu.
Seniori Kanādā:
- palīdz bibliotēkās,
- lasa bērniem priekšā grāmatas,
- organizē pasākumus,
- zvana vientuļajiem cilvēkiem,
- un iesaistās kopienas darbā.
Arvien vairāk pasaulē tiek uzsvērts:
seniori nav tikai palīdzības saņēmēji. Viņi ir nozīmīgs sabiedrības resurss.
Vācija: starppaaudžu projekti
Vācijā ļoti populāri kļūst projekti, kuros kopā darbojas:
- jaunieši,
- studenti,
- ģimenes,
- un seniori.
Dažviet studenti dzīvo kopā ar senioriem apmaiņā pret:
- palīdzību ikdienā,
- sarunām,
- vai nelielu atbalstu mājsaimniecībā.
Pētījumos secināts:
šādi projekti palīdz:
- mazināt stereotipus,
- stiprināt savstarpējo sapratni,
- un samazināt vientulības sajūtu abām paaudzēm.
Latvija: arvien vairāk runājam par kopā būšanu
Arī Latvijā arvien vairāk tiek apzināts:
vientulība nav tikai viena cilvēka problēma.
Pašvaldības, biedrības, bibliotēkas un kopienu centri organizē:
- senioru skolas,
- veselības vingrošanu,
- līnijdejas,
- sarunu klubus,
- dziedāšanas grupas,
- digitālo prasmju apmācības,
- un kopīgus pasākumus.
Arvien biežāk tiek runāts arī par:
- emocionālo veselību,
- piederības sajūtu,
- un vajadzību cilvēkiem vienkārši satikties.
Ļoti būtiska kļūst kopienu loma:
vietas, kur cilvēks var atnākt ne tikai uz nodarbību, bet arī:
- parunāties,
- sajust atbalstu,
- un nebūt viens.
Kas palīdz visvairāk?
Gan pētījumi, gan cilvēku pieredze pasaulē rāda:
vientulību visbiežāk mazina nevis lielas un sarežģītas programmas, bet:
- regulāras sarunas,
- kopīga darbošanās,
- kustība,
- radošums,
- iespēja palīdzēt citiem,
- un sajūta, ka esi gaidīts.
Kā bieži saka seniori:
“Dažreiz pietiek ar vienu uzaicinājumu vai vienu sarunu, lai cilvēks atkal sajustos piederīgs.”
Raksts tapis projekta “Vecums nav bieds! Nāc un iesaisties!” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/010) ietvaros, ko īsteno biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu.

