3.jūniā, saulainā vasaras dienā devāmies aizraujošā ceļojumā, lai iepazītu Latvijas dabu, vēsturi un cilvēkus. Pirmais pieturas punkts bija Saulkrastu Baltā kāpa – viena no skaistākajām vietām Latvijas piekrastē. No krastmalas pavērās lielisks skats uz Baltijas jūru un Inčupi – nelielo, līkumoto upi, kas savu ceļu noslēdz, ietekot jūrā. Pastaiga pa priežu meža taku un gleznainie skati uz jūru ikvienam ļāva uz brīdi apstāties, ieelpot svaigo jūras gaisu un izbaudīt dabas mieru. Daudzi atzina, ka šī bija vieta, kur gribas atgriezties vēlreiz.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Velo muzeju, kur mūs sirsnīgi sagaidīja tā saimnieki Jānis un Guntis Seregini. Ar patiesu aizrautību Jānis atklāja velosipēdu pasaules stāstus, kas aptver vairāk nekā gadsimtu. Muzeja bagātīgā kolekcija pārsteidza gan lielus, gan mazus – katram velosipēdam bija savs īpašais stāsts un vēsture. Aizrautīgais stāstījums un humora pilnā atmosfēra radīja sajūtu, ka esam ciemos pie seniem draugiem. Neizpalika kopīgas sarunas un fotogrāfijas, kas vēl ilgi atgādinās par šo tikšanos.
Ekskursijas noslēgumā viesojāmies Krimuldā pie vīndara Jāņa Mikāna. Viņa saimniecībā valdīja īsta Latvijas lauku viesmīlība. Ar lielu degsmi viņš dalījās stāstos par augļu un ogu vīnu tapšanas noslēpumiem, par darbu, kas prasa pacietību, zināšanas un mīlestību pret savu zemi. Mēs ar interesi iepazinām vīna darīšanas procesu un uzzinājām, cik daudz rūpju un sirds tiek ieguldīts šajā darbā.
Tā bija iespēja iepazīt Latviju caur tās cilvēkiem – viesmīlīgiem, zinošiem un aizrautīgiem sava darba darītājiem.
Mājas atgriezāmies sārtiem vaigiem, jautru garastāvokli un visu ceļu dziedājām ukraiņu dziesmas, kuras mūs satuvināja un saliedēja.
Maira Vertjanova
Ukraiņu Dienas centra koordinatore