26.03.2026.
Martā biedrībā “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) pēc tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri notika domnīca “Veselības pratība visos vecumos”, kuru vadīja Velga Šķiņķe. Domnīcā piedalījās 11 dalībnieki, un tās laikā izvērtās aktīva saruna par veselības aprūpi, senioru pieredzi un veselības pratības nozīmi dažādos vecumos.
Domnīcas sākumā dalībnieki pārrunāja veselības ministra teikto par vienotās pieraksta sistēmas ieviešanu, ārstu ētiku un pacientu pieredzi, pierakstoties pie ārsta vai uz izmeklējumiem.
Seniori dalījās savā pieredzē:
- cik viegli vai grūti ir pierakstīties pie speciālistiem,
- kādas problēmas rodas saziņā ar ārstniecības iestādēm,
- un cik nozīmīga ir cieņpilna attieksme veselības aprūpē.
Vairāki dalībnieki uzsvēra:
“Dažreiz cilvēkam ļoti svarīgs ir ne tikai pats ārsts, bet tas, kā ar viņu runā.”
Diskusijas laikā tika akcentēta veselības pratības nozīme. Pasaules Veselības organizācija veselības pratību raksturo kā cilvēka spēju:
- atrast informāciju par veselību,
- to saprast,
- izvērtēt,
- un izmantot ikdienas lēmumu pieņemšanā.
Pētījumi rāda, ka augstāka veselības pratība palīdz cilvēkiem:
- savlaicīgāk meklēt palīdzību,
- labāk ievērot ārstēšanās plānu,
- pieņemt veselīgākus lēmumus,
- un veiksmīgāk orientēties veselības sistēmā.
Domnīcas laikā seniori diskutēja arī par veselības mācībām senioru vecumā un to efektivitāti. Tika secināts, ka:
- cilvēkiem nepieciešama vienkārša un saprotama informācija,
- praktiski piemēri,
- regulāras sarunas,
- un iespēja uzdot jautājumus.
Īpaši aktuāla izvērtās saruna par vientuļiem senioriem un palīdzības pieejamību ārpus darba laika.
Dalībnieki uzdeva ļoti konkrētu un dzīvē svarīgu jautājumu:
“Ko darīt, ja vientuļam senioram paliek slikti brīvdienās?”
Šī tēma izraisīja plašas diskusijas par:
- kaimiņu palīdzību,
- sociālo dienestu iespējām,
- ģimenes ārstu pieejamību,
- neatliekamo palīdzību,
- un cilvēku savstarpējo atbildību kopienā.
Seniori dalījās arī pieredzē par aprūpes centru pieejamību un aprūpes sistēmu kopumā. Daži dalībnieki atzina, ka informācijas trūkums bieži rada satraukumu un neziņu par iespējām saņemt palīdzību.
Īpaši vērtīga bija diskusija, kurā iesaistījās bijušie medicīnas un sociālā darba speciālisti. Viņi uzsvēra, ka senioru pieredze ir ļoti nozīmīgs resurss sabiedrībai.
Sarunā tika apspriests:
- kā senioru zināšanas un pieredzi varētu izmantot veselības izglītībā,
- kā seniori varētu iesaistīties veselības mācību aktivitātēs,
- un kā dažādu paaudžu sadarbība palīdzētu stiprināt veselības pratību sabiedrībā kopumā.
Diskusijas laikā tika pieminēta arī veselības mācību nozīme skolās un jaunajām māmiņām. Dalībnieki secināja, ka veselības pratība nav tikai medicīniski termini vai zināšanas par slimībām. Tā ir:
- prasme rūpēties par sevi,
- laikus meklēt palīdzību,
- saprast informāciju,
- un pieņemt atbildīgus lēmumus.
Domnīca vēlreiz apliecināja:
veselības pratība ir svarīga visos vecumos, bet īpaši nozīmīga tā kļūst senioru vecumā, kad cilvēkam biežāk jāsaskaras ar veselības aprūpes sistēmu.
Dalībnieki atzina, ka šādas sarunas palīdz ne tikai iegūt informāciju, bet arī justies drošāk un mazāk vienam savās problēmās.
Raksts tapis projekta “Vecums nav bieds! Nāc un iesaisties!” (Nr. 4.3.4.2/1/24/A/010) ietvaros, ko īsteno biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu.
